Pirmā lieta, kas jāmeklē jaunā cietajā diskā, ir ietilpība. Cik daudz vietas cietais disks nodrošinās mana satura glabāšanai? Tāpat ir arī citi aspekti, ko izvērtēt, lai izvēlētais hdd būtu pēc iespējas atbilstošāks nepieciešamajam.
Protams, izmaksas tieši saistītas ar jaudu. Jo lielāka ietilpība, jo dārgāks disks. Bet tā vietā, aprēķiniet cenu par gigabaitu. Piemēram, ja 320 GB disks maksā 60 eiro un 500gb disks maksā 70 eiro, kāpēc maksāt vairāk par 500 GB disku? Jā, atšķirība ir tikai pāris centi par gigabaitu, bet labāka vērtība ir lielākas ietilpības diskdzinim.
Cietie diski griežas ar noteiktu apgriezienu skaitu minūtē (apgr./min). Ātrums 7200 apgr./min ir labs, bet 10 000 apgr./min ir labāks.
Runājot ar datoru, buferis nozīmē atmiņu. Cietajā diskā buferis attēlo diska atmiņas krātuvi, lai paātrinātu darbības. 16 MB buferis ir ļoti labs, un 32 MB ir labāks.
Tas ir vai nu SATA (Serial ATA), vai vienkāršs ATA. Citi ATA datu kabeļa nosaukumi ietver ATAPI, IDE, PATA un UDMA. SATA variācijas ir eSATA, SATA ārējā versija un Ultra ATA, kas ir vecāka standarta versija.
Cietiem diskiem var būt citi tehniski aspekti, taču lielākoties tos redzat interneta veikalos un citās vietās pēc ietilpības, diska ātruma, bufera lieluma un saskarnes. Iekšējie cietie diski, kā norāda nosaukums, ir iekšējās galddatoru krātuves, kas sastāv no komponentiem, kas atrodas jebkuras sistēmas šasijā. Datora atmiņas komponenti tiek instalēti, izmantojot fizisku savienojumu ar datora mātesplates SATA vai PCI-E portiem.
HDD, biežāk saukti par cietajiem diskiem, ir mehāniski komponenti, kas datu glabāšanai izmanto elektromagnētismu. Pirmie magnētiskie cietie diski, kas pirmo reizi tika ieviesti 1950. gados ar IBM 305 RAMAC datoru, mainīja pasauli, ļaujot lietotājiem beidzot nekavējoties piekļūt savai saglabātajai informācijai. Atšķirībā no vairuma lietu tehnoloģiju jomā, cietie diski ir izturējuši laika pārbaudi, jo tie joprojām ir aktuāli mūsdienu sistēmās. Galvenā atšķirība izpaužas kā HDD pielietotais magnētisms. Neskatoties uz salīdzinoši veco tehnoloģiju, cietie diski joprojām ir populāra uzglabāšanas iespēja. Tas ir saistīts ar ilggadēju stabilu veiktspēju un paplašinātu uzglabāšanas vietu. Bet HDD ir savas kļūdas un ierobežojumi, un tie nav tik ātri vai daudzfunkcionāli kā jaunākās alternatīvas. Mehānisko komponentu dēļ cietie diski ir nedaudz vairāk pakļauti fiziskiem defektiem. Tie arī nav tik izturīgi pret triecieniem, ko rada nomešana vai strauja pārvietošana. Tā kā cietajam diskam ir jāgriežas ārkārtīgi ātri (līdz 7200 apgriezieniem minūtē), ir ierobežots fiziskais ierobežojums tam, cik ātri var piekļūt jūsu datiem vai pārvietot tos. Atmiņas ziņā starp populārākajiem jāmin 256gb un 1 TB, bet ir pieejami arī dažādi citi izmēri.
SSD tiek darbināti un efektīvi darbojas, izmantojot elektroniskās shēmas un tām nav nekādu kustīgo daļu. Noņemot SSD korpusu, jūs redzēsiet kaut ko ļoti līdzīgu elektroniskajai shēmas platei. Šie diski nodrošina lielāku ātrumu un uzticamību portatīvajiem datoriem un stacionārajiem datoriem. Agrāk SSD diski bija salīdzinoši mazi, piemēram, 30 GB, bet mūsdienās aizvien populārāki kļūst 1tb un 2tb diski.
Cieto disku piedāvājumu klāsts ir plašs un līdz ar to katrs var atrast sev vēlamo, atkarībā no atmiņas, ātruma u.c. Savukārt ja ir svarīga cena, ir iespējams atrast tos lētāk, ja tiem ir akcija.