Leļļu namiņi

Leļļu namiņi

Kopš 20. gadsimta sākuma leļļu namiņi ir bijuši daudzu bērnu istabās un mazas meitenītes bieži sapņo par grezniem koka leļļu namiņiem. Taču leļļu māju kolekcionēšana un izgatavošana ir arī hobijs, ne tikai bērniem, bet arī daudziem pieaugušajiem.

Mūsdienu leļļu namiņu vēsture un pirmssākumi meklējami aptuveni pirms četriem simtiem gadu. Mazākas leļļu mājas ar reālistiskāku eksterjeru Eiropā parādījās 18. gadsimtā. Visas agrīnās leļļu mājas gatavotas ar rokām, bet pēc rūpnieciskās revolūcijas un Otrā pasaules kara tās sāka ražot rūpnīcās. Mūsdienās leļļu namiņi tiek gatavoti no dažādiem materiāliem – koka, metāla plastmasas, kartona u.c. Tā kā bērnu fantāzijai nav robežas, bērni bieži veido paši leļļu namiņus no kartona kastēm. Paštaisīta māja noteikti būs lētāka nekā veikālā pirkta, tomēr, ja vēlaties iegādāties leļļu mājiņu, tad noteikti der ieskatīties interneta akcija piedāvājumos, lai iegūtu labāko piedāvājumu. Tāpēc, ja vēlaties iegādāties leļļu namiņu lētāk, noteikti apmeklējiet interneta vietnes, jo cena tur būs visdraudzīgākā.

Ir dažādi leļļu māju veidi. Kaut arī dažas ir gatavas un izdekorētas, dažas tiek pārdotas kā komplekti, kas jāsaliek pašam. Daudzi entuziasti paši veido leļļu namiņus no nulles un pēc sava dizaina. Lielākā daļa no tiem ir būvēti tā, lai tie būtu vienā gabalā, bet daži no tiem ir izgatavoti no moduļu kastēm, kur katra kaste ir viena istaba.

Lai gan leļļu mājas parasti maksā vien pāris desmitus eiro, ir arī dārgākas un ekskluzīvākas mājas, kas veidotas īpašiem notikumiem.

Karalienes Marijas leļļu māja ir celta 20. gadsimta 20. gadu sākumā un pabeigta 1924. gadā karaļa Džordža V. sievai karalienei Marijai. To projektēja arhitekts sers Edvīns Lutjens, piedaloties daudziem ievērojamiem tā laika māksliniekiem un amatniekiem. Leļļu namiņā atrodama miniatūru grāmatu bibliotēka, kurā ir oriģināli stāsti, kurus sarakstījuši dažādi atpazīstami autori. Tā ir izstādīta Vindzoras pilī. Kad to pirmo reizi izstādīja, septiņu mēnešu laikā namiņu apmeklēja 1,6 miljoni cilvēku. Leļļu mājā ir strādājoša santehnika un gaismas.

Stettheimer lelļu namiņš ir divstāvu ēka ar divpadsmit istabām, ko radījusi Kerija Valtera Stetheimere (1869-1944) divdesmit piecu gadu laikā, no 1916. līdz 1935. gadam. Tajā ir miniatūri mākslas darbi, ko leļļu namam radījuši tādi mākslinieki kā Marsels. Dišamps, Aleksandrs Arčipenko, Džordžs Belovss, Gastons Lahaise un Margerita Zorača.

Amerikāņu mēmā kino aktrises Colleen Moore leļļu namiņu sauc par Pasaku pili. Namiņam ir divpadsmit istabas, un tā uzbūvēšana prasīja 7 gadus, sākot ar 1928. gadu. 2012. gadā pasaku pils cena bija 7 miljonu. Kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem namiņš ir izstādīts Čikāgas Zinātnes un rūpniecības muzejā, Ilinoisā, un katru gadu to apmeklē aptuveni 1,5 miljoni cilvēku.

Leļļu nama Astolat pili iedvesmojusi Alfrēda Tenisona dzeja par ezera dāmu, un to no 1974. līdz 1987. gadam uzcēla miniatūriste Elaine Diehl. Leļļu namiņa vērtība 2006. gadā bija aptuveni aptuveni 1 miljons ASV dolāru un 2015. gadā 8,5 miljonu ASV dolāru vērtībā galvenokārt interjera un detaļu atjaunošanas dēļ. Namiņā ir 29 istabas, un tas ir izstādīts Naso apgabala mākslas muzejā Longailendā, Ņujorkā.

Titānijas pils ir apskatāma Egeskovas pilī Dānijā, miniatūrā pilī, kuru ar rokām uzbūvēja Džeimss Hikss & Sons. Pilī ir 18 istabas, un tas uzbūvēšana prasīja 15 gadus.  Tā tika uzcelta Īrijā, bet Dānija uzvarēja konkursā 1978. gadā Sotheby's Londonas izsoļu namā.